GAMMA balvas sadalītas: Fiņķis kļūst par vakara titulētāko mākslinieku

GAMMA balva godina gan māksliniekus, gan nozares profesionāļus, kuri ar savu darbu veidojuši un attīstījuši Latvijas mūziku. Balva apvieno nozares datus un plašas mākslinieku, autoru, nozares profesionāļu un mūzikas melomānu žūrijas vērtējumu, lai izceltu nozīmīgāko un paveikto 2025. gada garumā.

Vakara kulminācijā tika paziņoti laureāti tādās kategorijās kā Gada solo mākslinieks, Gada solo māksliniece, Gada grupa vai kolektīvs, Gada jaunais mākslinieks, Gada hits kā arī dažādās žanru kategorijās – no popa, hiphopa un roka līdz elektroniskajai deju mūzikai, džezam, tautas mūzikai un metālmūzikai. Tāpat balvas saņēma industrijas profesionāļi – producenti, menedžeri, ierakstu izdevēji, mediji, satura veidotāji un skatuves dizaina speciālisti, kuru darbs būtiski ietekmējis nozares attīstību.

GAMMA laureāti tiek noteikti, apvienojot nozares datus un plašas žūrijas profesionālo vērtējumu. Žūrijas sastāvā ir vairāk nekā 150 dalībnieku, to skaitā ir mūziķi un autori, nozares profesionāļi un mūzikas entuziasti, kuri nodrošina daudzpusīgu un kvalitatīvu izvērtēšanas procesu. Objektivitātei līdzi seko GAMMA žūrijas padome.

Šī gada ceremonijā, par iepriekšējā gada veikumu, visvairāk balvu saņēma Fiņķis, iegūstot
uzvaru kategorijās Gada solo mākslinieks, Gada hits, Gada radio hits un Gada hip-hop
mākslinieks, kļūstot par vakara titulētāko mākslinieku.

Šī gada GAMMA ceremonija aizritēja īpašā atmosfērā — zālē valdīja patiesa svētku sajūta.
Skatītāju ovācijas, pirmās laureātu emocijas un spilgtie muzikālie priekšnesumi radīja vakaru, kas vēlreiz apliecināja — Latvijas mūzika ir dzīva, daudzveidīga un spēcīga.

GAMMA nav tikai balvu pasniegšana, tā ir nozares kopā sanākšana un savstarpējas atzinības brīdis, kurā tiek svinēts radošums, drosme un darbs, kas ik dienu veido Latvijas skaņu telpu. GAMMA balva ir Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības rīkots nozares notikums, kas apvieno māksliniekus, profesionāļus un klausītājus, izceļot gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas mūzikā. Pasākums tiek īstenots ar AKKA/LAA, Patentu valdes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

GAMMA 2025 laureāti
Gada solo mākslinieks – Fiņķis
Gada solo māksliniece – Aminata
Gada grupa – Sudden Lights
Gada jaunais mākslinieks – Stirna

Gada hits – Fiņķis – Baudam!
Gada radio hits – Fiņķis – Baudam!
Gada straumētākā dziesma – Bermudu Divstūris – FLAMINGO (feat. DJ Guano)
Gada dzīvais izpildījums/koncerts – Sudden Lights – “Sudden Lights”, XIAOMI Arēna,
15.11.2025

Partneru balvas
GADA INOVĀCIJA MŪZIKAS TEHNOLOĢIJĀS (sadarbībā ar Patentu valdi) – Gamechanger
Audio
GADA AUTORS (sadarbībā ar AKKA/LAA) – Marats Ogļezņevs
VISPLAŠĀK IZMANTOTAIS AUTORS (sadarbībā ar AKKA/LAA) – Raimonds Pauls
GADA EKSPORTS (sadarbībā ar Music Latvia) – Might Delete Later

Žanru kategorijas
Gada pop mākslinieks – Sudden Lights
Gada hip-hop mākslinieks – Fiņķis
Gada roka mākslinieks – Dzelzs Vilks
Gada elektroniskās deju mūzikas mākslinieks – Bel Tempo
Gada džeza vai fank mūzikas mākslinieks – Very Cool People
Gada tautas vai folk mūzikas mākslinieks – Auļi
Gada šlāgermūzikas vai kantrī mākslinieks – Medību Lauki
Gada alternatīvās mūzikas mākslinieks – Juuk
Gada indie mūzikas mākslinieks – Carnival Youth
Gada starpžanru mūzikas mākslinieks – Latvian Voices
Gada instrumentālās mūzikas mākslinieks – Gints Smukais
Gada metālmūzikas mākslinieks – Skyforger

Industrijas profesionāļi
Gada menedžeris vai menedžmenta kompānija – Prāta Vētras menedžments
Ierakstu izdevējs vai kompānija – Jersika Records
Studijas producents – Rūdolfs Budze
Satura veidotājs (foto/video/teksts) – Aiga Leitholde
Gada medijs / mediju radīts saturs – Latvijas Radio 5, LSM
Skatuves dizaina speciālists – Artūrs Analts
Gada koncertvieta – Angārs koncertzāle, Rīga

No Rīgas līdz ASV – Bostonas Baltijas filmu festivāls piedāvā gandrīz 20 filmas tiešsaistē

ASV austrumkrasta lielpilsētā Bostonā (Masačūsetsas štatā) sākas 7. Bostonas Baltijas filmu festivāls – no 27. februāra klātienē un no 2. marta tiešsaistes platformā, kas pieejama visā Ziemeļamerikā. Festivāla ietvaros klātienē tiek demonstrētas deviņas filmas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, atšķirīgs Baltijas kino piedāvājums atlasīts festivāla virtuālajai sadaļai – gandrīz 20 filmas, kas skatītājiem būs pieejamas trīs nedēļas, līdz 23. martam. 

Bostonas Baltijas filmu festivāla (Boston Baltic Film Festival) lozungs ir „Get to know the Baltic soul / Iepazīsti Baltijas dvēseli”, un šogad tas paplašināts ar programmā iekļauto filmu raksturojumu – „pasaules klases spēlfilmas un dokumentālais kino visām paaudzēm”. 

Filmu seansu norises vieta ir Emerson Paramount Center, kur  pasākumu programma sākas jau piektdienas, 27. februāra,  pēcpusdienā, ar stundu garu paneļdiskusiju Meet the Baltic Filmmakers. Tajā piedalīsies programmā iekļauto Baltijas filmu režisori un producenti; Latviju šajā diskusijā pārstāvēs režisori Alise Zariņa, Armands Začs un Oskars Rupenheits, operators Valdis Celmiņš, producente Alise Rogule un filmas Tumšzilais evaņģēlijs galvenās lomas tēlotājs Raitis Stūrmanis. 

Turpmākajās festivāla dienās klātienes seansos tiks izrādītas trīs Latvijas filmas un viens kopražojums – sestdien, 28. februārī, paredzēta Ivara Selecka un Armanda Zača dokumentālā filma Turpinājums. Pieaugšana (2024) un Alises Zariņas spēlfilma Nospiedumi (2025), programmā arī Lietuvas un Latvijas kopražojuma spēlfilma Renovācija (2025). Svētdien, 1. martā, festivāla programmu noslēgs Latvijas krimināldrāma Tumšzilais evaņģēlijs (2024). 

Festivāla virtuālajā sadaļā divas Latvijas filmas skatāmas jau no 20. februāra – režisora Ivara Selecka dokumentālā filma Turpinājums (2018) un režisores Betijas Zvejnieces īsfilma Grestomātija (2026). No pirmdienas, 2. marta, tām pievienosies vēl  15 Baltijas filmas visai Ziemeļamerikai un trīs Lietuvas filmas, kas pieejamas tikai ASV teritorijā. Latviju tiešsaistes izlasē pārstāvēs režisores Alises Zariņas iepriekšējā spēlfilma Blakus (2019) un režisora Oskara Rupenheita iepriekšējā spēlfilma Kriminālās ekselences fonds (2018), režisora Armanda Zača spēlfilma Mūžīgi jauni (2025) un trīs jau labu laiku populāras Latvijas spēlfilmas – Mammu, es tevi mīlu (2013, režisors Jānis Nords), Es esmu šeit (2016, režisors Renārs Vimba) un Dvēseļu putenis (2019, režisors Dzintars Dreibergs). 

Bostonas Baltijas filmu festivāls ir viena no tām kultūriniciatīvām, kas tika aizsākta Latvijas simtgadē un kopš 2018. gada veiksmīgi turpina popularizēt Latvijas un Baltijas filmas Ziemeļamerikā, piesaistot gan diasporas, gan arī Bostonas iedzīvotāju uzmanību. Festivāla rīkotāji ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas diasporas pārstāvji ASV, festivālu vada Latvijā dzimusī Aija Dreimane. Festivālu atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Amerikas Latviešu apvienība (ALA), Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonds un citas nozīmīgas diasporas organizācijas un diplomātiskie dienesti, filmu programmu palīdz nodrošināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kino centri.

Skolēni aicināti pieteikties stipendijām mācībām starptautiskās skolās Latvijā un ārvalstīs

Starptautiskā skola “King’s College School, Latvia” un vadošā privātskolu grupa pasaulē “Inspired Education” izsludina pieteikšanos divām stipendijām mācību uzsākšanai 2026. gadā, sniedzot talantīgiem un motivētiem skolēniem no Latvijas iespēju iegūt augstvērtīgu starptautisku izglītību Latvijā un ārvalstīs bez maksas.

Akadēmiskās izcilības stipendija

Akadēmiskās izcilības stipendija paredzēta 9. un 10. klašu skolēniem (atbilstoši Latvijas izglītības sistēmai), kuri vēlas uzsākt mācības Starptautiskā bakalaurāta diplomprogrammā (IBDP) “King’s College School, Latvia”. Stipendija pilnībā vai daļēji (50%) sedz mācību maksu starptautiski atzītajā divu gadu ilgajā IBDP programmā, kas skolēniem pēc programmas absolvēšanas paver iespēju iestāties pasaules vadošajās augstskolās. Stipendijas vērtība ir 50 000 EUR un tās mērķis ir atbalstīt skolēnus ar izciliem akadēmiskajiem sasniegumiem, augstu motivāciju un skaidru nākotnes redzējumu.

Emīlija Lucaua (17 gadi), Akadēmiskās izcilības stipendijas ieguvēja 2025. gadā, šobrīd mācās “King’s College School, Latvia” IBDP programmā: “Mācības “King’s College School, Latvia” IBDP programmā ir ļoti izaicinošas, bet sniedz patiesi lielu gandarījumu un būtiski uzlabo manas akadēmiskās spējas. Mācību process ir ļoti individuāls un tā ietvaros skolotāji fokusējas uz to, kas mums padodas vislabāk un palīdz mums pilnveidoties gan akadēmiski, gan augt kā personībām. Šī pieredze, iegūstot Akadēmiskās izcilības stipendiju, ir uz visiem laikiem mainījusi manu dzīvi un pavērusi iespējas, par kurām pat nebiju uzdrīkstējusies sapņot.”

Skolēnu atlase notiks vairākās kārtās, kandidātiem veicot testu, izpildot rakstu darbu un piedaloties pārrunās ar skolas pārstāvjiem. Konkursa rezultātā vienam skolēnam tiks pilnībā vai daļēji segta iespēja mācīties “King’s College School, Latvia” IBDP programmā. Stipendijas apmērs (50% līdz 100% no gada mācību maksas) atkarīgs no kandidāta akadēmiskajām spējām un iestāšanās pārbaudījumu rezultātiem. 

Pieteikšanās stipendijai iespējama līdz 27. martam. Vairāk informācijas un pieteikšanās anketa: https://ej.uz/kings_stipendija. Stipendijas ieguvēji tiks paziņoti līdz 2026. gada 17. aprīlim.  

Nsouli stipendija

Savukārt Nsouli stipendija ir unikāla iespēja skolēniem no 13 gadu vecuma mācīties “King’s College School, Latvia” vai  kādā no “Inspired Education” grupas varāk nekā 100 skolām ārvalstīs, iegūstot starptautisku pieredzi daudzveidīgā un augsti konkurētspējīgā vidē. Nsouli stipendijas mērķis ir nodrošināt spējīgiem un talantīgiem jauniešiem no dažādām vidēm piekļuvi starptautiskai izglītībai un izaugsmes iespējām akadēmiskajā jomā, sportā, skatuves un radošajā mākslā.

Pērn “Nsouli” stipendijas ieguva 18 jaunieši no 12 dažādām valstīm, taču kopumā stipendiju līdz šim saņemuši 30 skolēni no 17 dažādām valstīm, tostarp Latvijas.  Pieteikšanās stipendijai ir iespējama līdz 2026. gada 1. maijam, aizpildot anketu https://ej.uz/Nsouli_stipendija. Stipendijas ieguvēji tiks paziņoti līdz 2026. gada maija beigām. 

Nadims M. Nsouli, “Inspired Education” dibinātājs, priekšsēdētājs un izpilddirektors: 

“Stipendijas nodrošina pieeju visaptverošai izglītībai, kas apvieno augstus akadēmiskos standartus ar izteiktu uzsvaru uz personības attīstību, līderību un rakstura veidošanu. Programma demonstrē “Inspired Education” apņemšanos paplašināt skolēnu piekļuvi pasaules līmeņa izglītībai un radīt jēgpilnas iespējas talantīgiem skolēniem no dažādām sociālajām un kultūras vidēm.”

Vairāk informācijas par “Inspired Education” un “Nsouli” stipendiju:  https://inspirededu.com/.  

Jaunietis un mode – cīņa vai lielisks pāris? Intervija ar stilisti Karolīnu Baumani

Autore: Liene Zvane

Katram jaunietim laika gaitā veidojas savs stils un priekšstats par to, kā būtu jāģērbjas. Īpašu ietekmi sniedz modes tendences, kas mainās zibens ātrumā. Tomēr kā veidojas šīs tendences? Vai tās rada paši jaunieši, vai drīzāk tās nemanāmi pārņem viņu ikdienu, pārvēršot jauno paaudzi par, var teikt, modes pasaules kalpiem. Pats galvenais jautājums – vai jaunietim vajadzētu sekot modei? Lai to noskaidrotu, intervējām stilisti Karolīnu Baumani

Sākumā nedaudz pastāstiet par savu profesiju. Kādi ir jūsu pienākumi kā stilistei?

Stilisti ir dažādi. Vieni tur rūpi par kādas zvaigznes garderobi, citi – atlasa drēbes fotosesijai žurnālam, trešie – stilizē modes skatēm vai preču bildēšanai internetveikalam. Ikreiz, kad jūs redzat kādu slavenību uz sarkanā paklāja vai klikšķināt pirkt kādā mājaslapā, ziniet, aiz tēla, kas jums patika, stāvēja ne pati slavenība, ne dizainers, ne fotogrāfs, bet, visticamāk, stilists.

Mani interesē pa drusciņai no visa, bet visvairāk – palīdzēt izveidot praktisku valkājamu garderobi reāliem cilvēkiem. Tā, lai prieks katru dienu, nevis tikai uz bildēšanās brīdi.

Vai jums kā stilistei ir pieredze ar apģērba piemeklēšanu jauniešiem?

Manai jaunākajai klientei bija 12 gadu, un tā bija viena no sarežģītākajām situācijām manā stilistes pieredzē. No vienas puses, maka turētāja ir mamma un uzdevums “salikt komplektus skolai”, no otras puses – persona ar viedokli, kas vispār nav “salikt komplektus skolai” virzienā. Bija sarežģīti, bet mēs atradām kompromisu.

Vēl 2025. gada pavasarī pasniedzu stila un modes kursu modeļu aģentūras Natalie meitenēm. Apģērbus nepiemeklēju, bet mums bija praktiskie un teorētiskie uzdevumi kompozīcijas teorijā un imidža jautājumos. Biju pārsteigta, cik ļoti jaunietes man paspoguļoja redzējumu citā leņķī. Hipteensdon’twearbluejeans 🙂 Nu jau esam tādās attiecībās, ka cilvēkiem vecumā 40+ vajadzētu ieklausīties jauniešu viedoklī.

 Kā jauniešu mode atšķiras no pieaugušo modes?

Iedomājieties – līdz 1960. gadiem jauniešu modes nebija! Eksistēja tikai bērnu un pieaugušo mode, bet pa vidu – tukšums. Līdz ar to tīri vēsturiski jauniešu mode ir visjaunākā – tai ir nedaudz pāri 60 gadiem. Iespējams, tieši tāpēc tā vairāk darbojas caur noliegumu: kā bērns vairs nevaru, bet kā pieaugušais – negribu! Reti kuram jaunietim patīk ģērbties kā sencītim, un pieaugušā viedoklis nav autoritāte. Mana sarežģītākā kliente bija divpadsmitgadīga meitene, bet to jau pieminēju.

 Vai, jūsuprāt, jaunietis veido modes pasauli, vai modes pasaule drīzāk veido jaunieti?

Otrais. Ar modes pasauli ir pavisam vienkārši – tas ir bizness, un viss notiek aptuveni tā:

2020. gads, satiekas modes industrijas smagsvari.

“Klau, tirgus ir pārsātināts ar taisniem džinsiem, visi jau pie tādiem tikuši un jaunus nepērk. Vajadzētu izdomāt ko jaunu.”

“Varbūt uztaisām wideleg, tādas platas, lai velkas pa zemi.”

“Tas ir neglīti. Neviens nepirks.”

“Iedosim influenceriem un tiktokeriem uzvilkt. Tad pirks.”

2025. gads, satiekas uz ielas divas draudzenes.

“Tev arī wideleg bikses. Wow! OMG, mēs esam tik stilīgas!”

Vai jauniešiem vajadzētu satraukties par modes tendencēm un censties tām sekot?

Satraukties nevajag, ar vienu aci uzpasēt gan ir vērts. Modes tendences tomēr ir stāsts par aktualitātēm, un kurš tad vislabāk ir informēts par visu aktuālo? Mūziku, slengu un lietotnēm? Jaunieši, ne jau sencīši! Starp citu, viena no vecuma pazīmēm ir konservatīvisms, tas ir, aktuālā noliegšana. Savas paaudzes dāmām iesaku uzmanīties.

 Kā rodas šīs tendences?

Tā viņas arī rodas – ka kāds grib nopelnīt, jo modes industrija pirmām kārtām ir bizness. Otrais lielākais pasaulē, ja nemaldos.

Ne tikai apģērba ziņā, bet visos biznesos to īpašnieki un akcionāri ir spiesti palūkoties nākotnē, gadus piecus uz priekšu vismaz, lai prognozētu, kāda būs sociāli ekonomiskā situācija pasaulē, kādas politiskās izmaiņas gaidāmas, kas cilvēkiem būs svarīgi, un sagatavotos tam: saskicētu kolekcijas, pasūtītu audumus noteiktā krāsā, iepirktu pareizās pogas, noslēgtu līgumus ar populāro filmu vai popgrupu menedžeriem, jo visi gribēs T kreklus ar Wednesday, piemēram. Tāpēc tas, ko izlasām modes žurnālā vai paskatāmies TikTokā šodien, ir šī garā procesa rezultāts, nevis sākums.

 Vai, jūsuprāt, sociālie tīkli ir vēlama vide, kur redzēt aktuālos apģērbus?

Sociālie tīkli ir mārketinga rīks, tāpēc grūti to saukt par vēlamo vidi. Influenceru atrādītais ne vienmēr patiešām ir modē, turklāt valkājams, mūsu dzīvei adaptējams. Bieži vien tā ir sadarbība (#collab), par ko ir samaksāts, vai arī drēbes tiek pirktas, lai radītu saturu. Ir tāds jēdziens wardrobing, kas nozīmē pirkt apģērbu, ko netaisies valkāt, jo kā var ikdienā valkāt augstpapēžu zābakus pāri celim un kombinēt tos ar īsu kleitu un kažokādas jaciņu? Nekādi. Tikai nobildēties sociālajiem tīkliem un tad atdot atpakaļ. To praktizē daudz vairāk cilvēku, nekā mēs iedomājamies, un wardrobing ir galvassāpes zīmoliem, kas caur to cieš zaudējumus, un trauksmes iemesls mums, šā satura vērotājiem. Ja pēc vizuālās komunikācijas ar kāda satura veidotāja profilu jūs jūtaties mazāk stilīgs, mazāk skaists, mazāk slaids un vispār kaut kādā ziņā mazāk – pārstājiet sekot. Sociālajiem tīkliem ir jāiedvesmo, nevis jāiedzen depresijā. Kritisko domāšanu neviens nav atcēlis.

 Kādas ir galvenās atšķirības starp modi un stilu?

Mode – tas ir vispārīgi, stils – tas ir konkrēti.

Modes tendences, citiem vārdiem, ir konkrētajā kultūrā dotajā mirklī pieņemts ģērbšanās veids, kas iedod mērauklu: trendā pret antitrendā; aktuāls pret novecojis.

Stils – tas ir konkrēti. Tas var būt par mani, piemēram, mans, Markusa vai Lienes personīgais stils, vai par kādu konkrētu cilvēku grupu vai sajūtu (lietišķais stils, romantiskais stils, retro stils, ielas stils utt.).

Stils var būt modē un var būt ārpus tās. Un vēl ir bezstils – tas arī savā ziņā ir stils 🙂

Vai labāk būtu ģērbties moderni vai tomēr veidot savu stilu?

Atkarībā no tā, vai gribam ātrāk un vieglāk vai ilgāk un sāpīgāk.

Ja pirmais, tad ģērbjamies modernos apģērbos, kas nav fakts, ka piestāvēs vai izrotās, vai vispār būs man, taču jauniešu vecumā tas ir vienalga. Galvenais – iekļauties stilīgajos un dot signālu, ka esmu daļa no modīgās saimes. Tā tas bijis vienmēr un visur – ir populārās meitenes un zēni un nepopulārās. Un daļa no popularitātes ir moderns apģērbs.

Savs stils – tas ir ilgāk un sāpīgāk. Ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušām sievietēm. Tas ir garš ceļš, kuru iet, vairāk ielūkojoties savā raksturā un psiholoģijā, nevis šķirstot modes žurnālus. Un, jā, dzīves laikā mūsu individuālais stils mainās, un tas ir normāli, jo maināmies arī mēs!

 Kā apģērbs var palīdzēt jauniešiem kļūt pašpārliecinātiem?

Apģērbs vienmēr ir pildījis sociālo funkciju, tas ir – sūtīt signālu apkārtējiem, kas es esmu un kā pret mani izturēties. Kažokādas siltumam izmantoja tikai kromaņonieši; īstenībā jau Ādams un Ieva, noraujot vīģes lapu tropiskā klimata joslas apstākļos, mums parādīja, ka ir noteiktas ķermeņa vietas, kuras ir sociāli pieņemts piesegt, un, ja to nedarīsim, skaitīsimies sociāli neadekvāti. Drošs veids, kā pievērst sev ieinteresētus skatienus ir arī saģērbties diametrāli pretēji ierastajam. Variants – iziet ielās ar cilindru galvā (puišiem) un kleitā ar krinolīnu līdz zemei (meitenēm).

Tāpēc attiecībā uz apģērbu man šķiet, ka pārliecinātību dod iekšējā sajūta, ka tavs tērps ir mēreni aktuāls (nav jābūt ultratrendīgam), tas iederas sociālajā vidē (tavi draugi valkā līdzīgu) un tev principā patīk, kā tas tev izskatās mugurā.

 Vai dažādiem stilistiem ir atšķirīgi uzskati par to, kuri apģērbi ir aktuāli un kuri nav? Kāpēc?

Stilisti arī ir tikai cilvēki ar saviem ierobežojumiem un neobjektivitāti. Tas ir tik cilvēcīgi – laist tērpus caur privāto emociju sietu –, un stilistika nav tik precīza zinātne kā fizika; pat fizikā viss ir relatīvi.

Es varētu skaidrot ilgi par īstermiņa un ilgtermiņa trendiem un iespējām integrēt veiksmīgā komplektā pat morāli novecojušu drēbi, bet tā vietā es teikšu – atrodiet sev stilistu, kura pieeja jums atsaucas. Kas vairāk rezonē – “tikai hot-drops, un metam ārā to, kas ir izgājis no modes ap Miķeļiem”, vai “fokusējamies uz ilgtermiņa trendiem, pērkam ar skatu piecus gadus uz priekšu”? Bet varbūt: “Boikotējam modi! Lai dzīvo antimode!” Vieta ir visiem variantiem. Kurš ir jūsējais?

 Kā sekot modes tendencēm vai veidot savu stilu ar ierobežotu budžetu?

Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studentiem droši vien ir savs viedoklis, bet 99 % cilvēku derēs šis: “Veidojiet savu rokrakstu modes tendenču kontekstā. Izvēlieties to, kas sasaucas ar jūsu personību. Mainiet rokrakstu, nestagnējiet, ja jūtat, ka esat mainījies pats. Viss būs labi jebkāda budžeta ietvaros.”

 Vai ir kādas tendences, no kurām jūs ieteiktu izvairīties?

Tendenču līmenī – laikam nē, bet konkrētas tendenču realizēšanās līmenī gan. Tās ir tiražētas, ļoti specifiskas detaļu un formu kombinācijas. Piemēram, daudz mazu lentīšu vai Labubu, vai apakšveļas stila tops ar mežģīnēm, vai leoparda pilnīgi jebkas. Ja to jums pasniedz kā must-have – drošs signāls, ka nevajag. Mikrotrends ātri pāries, un tas pats stilists, kas šo būs jums ieteicis pirms mēneša, tagad teiks: “Fū, novecojis!”

 Kā tikt galā ar apkārtējo jauniešu spiedienu ģērbties pēc iespējas trendīgāk?

Atrast neglītajam pīlēnam savu gulbju saimi. Cilvēkiem ir tiešām vienalga, kas jums ir mugurā. To es jums saku kā stiliste. Diemžēl vai par laimi, apkārtējiem cilvēkiem ļoti maz rūp tas, kas mums ir mugurā, jo viņi domā par savējo.

Ko jūs ieteiktu darīt jauniešiem, kas ir ieinteresēti modē un vēlas ar to saistīt savu karjeru?

Modes industrija ir diezgan toksiska un nežēlīga – to jums pastāstīs jebkura profesionāla modele vai dizainers. Arī ilgtspējas jomā nodarbinātie plēš matus no galvas. Nav vajadzības lasīt Vogue, lai noskaidrotu gada Pantone toni. Pietiek apskatīt, kādā krāsā ir ūdeņi Bangladešas upēs. Izglītojieties, lasiet par modes namu vēsturi, dižiem dizaineriem un viņu darbiem, apgūstiet konstruēšanu un materiālmācību. Tad jau sapratīsiet, vai jums ar to modi tā pa nopietno vai tikai entuziasma līmenī. Der abi!

Avantis komanda Milānas – Kortīnas olimpiskajās spēlēs

Sveicam ar dalību Milānas – Kortīnas olimpiskajās spēlēs mūsu komandas biedrus – Emīlu Indriksonu  un Lāsmu Ločmeli. Emīls izcīnija 18.vietu skeletonā bet Lāsma rūpējās ar Olimpiādes atspoguļojumu sociālajos  medijos !

Ar svaigu skatu par notikumiem Olimpiādē un iegūto pieredzi, Lāsma dalīsies Cēsu un Young Media House bootcamp , 1. martā Dzērbenes pilī. Piesakies https://ej.uz/emww

Kā izbēgt nāvi? Recenzija par Dāvja Sīmaņa filmu “Frankenšteins 2.0”

Autore: Paula Purava

Dāvja Sīmaņa jaunākā dokumentālā filma “Frankenšteins 2.0” ir visai neparasts, personisks un filozofisks ceļojums transhumānistu pasaulē. Šis ir stāsts par vienu no modernākajām kustībām, kas tiecas pārvarēt cilvēka bioloģiskās robežas un tic nāves nāvei. Filmas centrā paliek jautājums – “Vai cilvēks var pagarināt dzīvi līdz mūžībai, un ko tas nozīmētu?”

        Filma nav tikai sausa, zinātniska lekcija, bet drīzāk dažādu domu ceļojums. Tajā ir manāma gan šķietama ironijas deva, gan nopietna diskusija par nāvi un tās pārvarēšanu, kurai filmas galvenie varoņi, tā saucamās transhumānisma zvaigznes, tik ļoti tic, gan nopietna diskusija par to, cik ļoti tas patiesībā varētu būt iespējams pat ne tik tālā nākotnē. Filmā interesanti bija dzirdēt zinātnieku, tehnoloģiju pionieru, biohakeru un dažādu citu transhumānistu pieejas nāves uzveikšanai. Viņu prātā nāve ir tikai tāda kā tehniska problēma, nevis mūsu katra liktenis. Filmā izskan dažādi skatījumi – no reāliem biotehnoloģiju atklājumiem medicīnā līdz filozofiskiem sapņiem par dzīves paildzināšanu vai “virscilvēka” ideju.

        Filmas ceļabiedra Dāvja Sīmaņa piezīmēs varēja sajust ironiski reflektīvu toni. Filmas gaitā un pēc tās man radās daudz jautājumu, jo pašā filmā netika sniegtas atbildes. Sīmanis nerāda transhumānismu kā vienīgi utopiju vai kā kaut kādu pseidozinātnisku kustību, bet kā potenciālu nākotni. Taču vienlaicīgi tiek saglabāta veselīga skepse – filmā netiek uzsvērts, ka mums drīz būs mūžīgā dzīvība bez novecošanas, bet gan ļāva man aizdomāties par to, kāpēc vispār šādas idejas tik ļoti saista cilvēkus un ko tas nozīmē plašākā sociālā un arī ētiskā kontekstā.

        Šī filma bija intelektuāli stumulējoša un lika man ilgāk pārdomāt dzīvi, nāvi un to, ko nozīmē būt cilvēkam šodien.

Young Media House reģionos!

Biedrība „Avantis” īsteno projektu “Young Media House reģionālā attīstība”, kura mērķis ir stiprināt organizācijas kapacitāti, attīstot ilgtspējīgu jauniešu tīklu Rīgā un reģionos, veicinot jauniešu līdzdalību, brīvprātīgo darbu un iekļaušanos sabiedrībā, kā arī radot kvalitatīvu un jauniešiem saistošu mediju saturu. Projekts vērsts uz jauniešu pilsoniskās līdzdalības stiprināšanu un iespēju nodrošināšanu jauniešiem ar ierobežotām iespējām aktīvi iesaistīties sabiedriskajos procesos.

Projekta īstenošanas laikā ir izveidota un nostiprināta Young Media House jauniešu komanda Rīgā, kurā aktīvi iesaistās arī jaunieši no reģioniem, nodrošinot organizācijai nepieciešamos cilvēkresursus aktivitāšu īstenošanai un ikdienas darbībai. Jaunieši regulāri veido mediju saturu jauniešu platformā izvelies.eu un iesaistās jaunu satura iniciatīvu attīstībā, tādējādi nodrošinot jauniešu mediju platformas nepārtrauktu darbību.

Projektā ir uzsākta pastāvīga jaunu dalībnieku piesaiste un apmācība, veidojot skaidru jauniešu iesaistes un izaugsmes ceļu – no līdzdalības aktivitātēs un pasākumu organizēšanā līdz brīvprātīgajam darbam un mentoru lomām. Jaunieši ir attīstījuši prasmes komunikācijā, sadarbībā, pasākumu organizēšanā un mediju satura veidošanā, veicinot viņu profesionālo izaugsmi un sagatavotību darba tirgum.

Projekts ir veicinājis sadarbību starp jauniešiem no dažādiem reģioniem, radot pamatu jaunu iniciatīvu attīstībai un turpmākai reģionālo komandu izveidei, vienlaikus atzīstot, ka reģionālo komandu attīstība norit pakāpeniski. Jaunieši ar ierobežotām iespējām ir aktīvi iesaistīti projekta aktivitātēs, veicinot viņu līdzdalību radošos procesos un lēmumu pieņemšanā.

Pieredzējušākajiem brīvprātīgajiem ir nodrošinātas iespējas iesaistīties profesionālos mediju projektos, tostarp audiovizuāla satura, TV raidījumu un citu mediju formātu izstrādē. Kopumā projekts ir devis būtisku ieguldījumu organizācijas ilgtspējā, stiprinot cilvēkresursus, jauniešu līdzdalību un veidojot pamatu Young Media House turpmākai attīstībai Rīgā un reģionos.

2025.gadā esam īstenojuši lieliskas sadarbības ar Jūrmalas, Jēkabpils, Cēsu, Liepājas un Mārupes jauniešiem. Ja interesē sadarbība ar Avantis un Young Media House – nekautrējies un raksti info@avantis.lv vai ilona@avantis.lv 

“Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.- 2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros”.

Piesakies arī tu! Iespēja jauniešiem bez maksas apceļot Eiropu

Šogad aprit 40 gadi, kopš tika noslēgts Šengenas līgums un aizsākās mūsdienu ceļošana bez
robežām. Lai atzīmētu šo notikumu, 40 000 jauniešu, tostarp 170 no Latvijas, varēs saņemt
iniciatīvas “DiscoverEU” bezmaksas ceļošanas karti, kas ļaus izbaudīt ceļošanas brīvību un
atklāt Eiropu no jauna. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) aicina jauniešus,
kuri dzimuši 2007. gadā, līdz 13. novembrim pieteikties un pretendēt uz iespēju doties ceļojumā
pa Eiropu!

“DiscoverEU” ir “Erasmus+” iniciatīva, kas dod iespēju 18 gadus jauniem Eiropas Savienības (ES) un
“Erasmus+” asociēto valstu jauniešiem iepazīt Eiropas kultūru, vēsturi un daudzveidību, ceļojot
galvenokārt ar vilcienu.

“Ceļojuma laikā mēs ieguvām daudz vairāk nekā tikai stāstus par vietām, kurās bijām. Tas bija
process, kurā mainījās mūsu skatījums uz pasauli un uz to, ko patiesībā nozīmē ceļot. Iniciatīva
“DiscoverEU” bija par spēju pielāgoties, uzticēties sev un apkārtējiem, par dalīšanos mirkļos, kas
paliks atmiņā uz mūžu. Katrs piedzīvojums, katrs izaicinājums mūs virzīja uz priekšu, ļaujot ieraudzīt
pasauli no jauniem skatu punktiem,” ar atziņām pēc sava “DiscoverEU” ceļojuma dalījās Līga
Lapsiņa un Raivis Dāvis Steberis.

Lai iegūtu ceļošanas karti, 2007. gadā dzimušajiem jauniešiem līdz 13. novembra plkst. 13.00 Eiropas
Jaunatnes portālā jāatbild uz pieciem viktorīnas jautājumiem par ES un vienu papildjautājumu.
Grupas pieteikuma gadījumā uz jautājumiem būs jāatbild tikai tās vadītājam. Tāpat pieteikumā
jānorāda precīzs personas apliecības, pases vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas numurs.

Atlasi izturējušie dalībnieki laikā no 2026. gada 1. marta līdz 2027. gada 31. maijam varēs doties līdz
30 dienu ilgā ceļojumā pa Eiropu. Ceļot būs iespējams individuāli vai kopā ar grupu līdz pieciem
jauniešiem, kuri arī atbilst dalības kritērijiem. Lai ceļotu kopā, pārējiem grupas dalībniekiem
pieteikumā jānorāda grupas vadītāja pieteikuma kods.

Ceļošanas karte sedz braucienu izmaksas, savukārt jauniešiem pašiem jāplāno uzturēšanās un citi
ikdienas izdevumi. Atlasītie dalībnieki saņems arī atlaižu karti ar tūkstošiem piedāvājumu atlaidēm,
piemēram, kultūras pasākumu un apskates objektu apmeklējumiem, sabiedriskajam transportam,
naktsmītnēm un ēdināšanai.

Iniciatīvas dalībniekiem ar invaliditāti vai citām veselības problēmām, kas apgrūtina ceļošanu, būs
iespēja saņemt papildu atbalstu. Tāpat “Erasmus+” valstu aģentūras, tostarp JSPA, biļeti ieguvušajiem
jauniešiem pirms došanās ceļā rīkos informatīvus pasākumus. Tajos tiks sniegta svarīgākā
informācija, kas saistīta ar iniciatīvu un ceļošanu.

Par “DiscoverEU”
Iniciatīva “DiscoverEU” sniedz iespēju 18 gadus veciem jauniešiem ceļot un stiprināt piederības
sajūtu ES, uzzināt vairāk par Eiropas daudzveidību, kultūras mantojumu un vēsturi, iepazīties ar
cilvēkiem no visas Eiropas un izzināt sevi. Iniciatīvā apstiprinātie dalībnieki aicināti pa Eiropu
pārvietoties ar videi draudzīgāku transportlīdzekli – vilcienu.

Iniciatīvas “DiscoverEU” bezmaksas ceļošanas kartes tiek piešķirtas, balstoties uz dalībvalstu
iedzīvotāju īpatsvaru salīdzinājumā ar kopējo ES iedzīvotāju skaitu, kā arī skatoties pēc pieteikuma
anketā aizpildāmo jautājumu pareizo atbilžu skaita. Kopumā no 2018. gada, kad iniciatīva
“DiscoverEU” tika organizēta pirmo reizi, 391 000 ceļošanas kartēm pieteikušies vairāk nekā pusotrs
miljons jauniešu no visas Eiropas, tostarp 10 503 jaunieši no Latvijas – no tiem vairāk nekā 1000
ieguvuši šo unikālo iespēju.

Saskaņā ar EK veikto aptauju, 63% dalībnieku pēc “DiscoverEU” ceļojuma norādīja, ka tas bijis viņu
pirmais starptautiskais ceļojums ar vilcienu. Daudziem tā bija arī pirmā reize, kad viņi ceļoja bez
vecākiem vai citiem pieaugušajiem, un lielākā daļa atzina, ka tagad jūtas patstāvīgāki. Vairāk nekā
divas trešdaļas sacīja, ka bez “DiscoverEU” atbalsta viņi nebūtu spējuši finansēt savu ceļojumu.
Plašāka informācija un nosacījumi par “DiscoverEU” skatāmi Eiropas Jaunatnes portālā. Savukārt ar
citu jauniešu pieredzes stāstiem var iepazīties JSPA tīmekļvietnē.

Par JSPA
JSPA darbojas kopš 1999. gada ar mērķi veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes
brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību. JSPA administrē dažādas starptautiskas un valsts līmeņa programmas: “Erasmus+”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”, Eiropas skolu sadarbības tīklu “eTwinning”, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, kā arī projektus “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” un “PROTI un DARI 2.0”.

Aicinām pieteikties “Young Media House” jauniešu komandai!!

Hei, radošais cilvēk!

Gribi būt tur, kur idejas kļūst par īstiem projektiem?

Varbūt vēlies apgūt jaunu prasmi vai attīstīt un uzlabot jau esošās, bet nezini – kur?

Pievienojies “Young Media House” komandai Rīgā un:

– mācies no nozares profesionāļiem,

– realizē savas idejas praksē,

– pievienojies dažādiem radošiem projektiem kā lokāli, tā starptautiski,

– filmē, fotografē, montē, raksti, veido saturu, producē un vadi pasākumus,

– ⁠mārketings, grafiskais dizains, vēl un vēl… – viss, ko tik sirds kāro!

Šī ir vieta, kur gan radoši izpausties, gan mācīties un izaugt!

Neliec idejām gaidīt! Meties izaugsmes un radošuma virpulī kopā ar mums! 

Aizpildi pieteikuma anketu līdz 6.novembrim (ieskaitot), un, pavisam iespējams, tiekamies YMH komandā!

Pieteikuma anketa ŠEIT – ej.uz/ymhkomanda2025

Mēs gaidām tieši tevi, bet ko tu vēl gaidi?

Pasākums tiek realizēts Projekta  ““Young Media House” reģionālā attīstība” ietvaros. (VP2025/2-8). Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.-2027. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros. 

Noskaties! Iznācis “Dvēseļu puteņa” režisora jaunākās filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” treileris

Sportisks azarts, latviešu sievietes spēks un sīkstums, bet pāri visam mīlestība
pret savu ģimeni un zemi – tā dažos vārdos var raksturot “Dvēseļu puteņa”
režisora Dzintara Dreiberga jauno filmu “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”. Filma pie
skatītājiem nonāks 6. novembrī, un līdz ar treilera publicēšanu kinoteātros visā
Latvijā ir sākusies biļešu iepriekšpārdošana, ļaujot savlaicīgi iegādāties vietas uz
pirmajiem seansiem.

Spēlfilma balsīta uz patiesiem notikumiem, aizvedot skatītājus uz 20. gadsimta vidu –
padomju varas okupētās Latvijas Rīgu, kur top sieviešu basketbola komanda “TTT”, kas
drīz vien kļūs par Eiropas un pasaules basketbola fenomenu.

Filmas galvenā varone ir pirmā komandas “TTT” kapteine Dzidra Uztupe-Karamiševa, un caur viņas stāstu tiek atklāts ne tikai treniņu un sacensību dramatisms, bet arī jauno sportistu personīgie
izaicinājumi, politiskais spiediens un drosme uzvarēt pat tos, kurus uzveikt nedrīkst.

Sieviešu basketbola komanda “TTT” 12 reizes pēc kārtas izcīnījusi PSRS čempionāta
zelta medaļas, 18 reizes uzvarējusi Eiropas Čempionvienību kausā (mūsdienās
pielīdzināms FIBA Eirolīgai) un iekļauta Ginesa rekordu grāmatā.

Dzidra Uztupe-Karamiševa ilgstoši bija vienīgā latviete Staļina laika PSRS izlasē, vēlāk kļūstot par
komandas “TTT” kapteini un treneri. Sporta meistarei basketbols bija instruments, lai
sev pašai ārkārtīgi svarīgu iemeslu dēļ apspēlētu gan VDK, gan visu PSRS sistēmu.
“Pētot “TTT” komandu un Dzidras stāstu, radās vairāki jautājumi, uz kuriem nebija viegli
rast atbildes, piemēram, kāpēc profesionāla sportiste, gaidot savu iznācienu laukumā,
rokās turēja rotaļu lācīti. Daudzas lietas par šo laiku joprojām ir noklusētas.

Filma pie skatītājiem nonāks Patriotu mēnesī, un ar komandu ceram, ka tas atgādinās –
latviešiem vairs nav jāklusē. Jā, toreiz klusēja ar vārdiem, bet ne ar darbiem, kas
palīdzēja saglabāt apziņu par mums kā spēcīgu un vienotu tautu. Mūsu vēsture nav
tikai sāpju un traumu stāsts, bet arī neticama spēka apliecinājums,” pārdomās dalās
režisors Dzintars Dreibergs.

Dzidras Uztupes-Karamiševas lomu atveido aktrise Agnese Budovska. Filmā piedalās
arī Jēkabs Reinis, Artūrs Skrastiņš, Artūrs Smoļjaņinovs, Rēzija Kalniņa, Evelīna Otto,
Gatis Gāga, Marta Lovisa Jančevska, Raimonds Celms, Natālija Živeca, Anatolijs
Fečins u. c.

1. novembrī “Forum Cinemas” notiks filmas oficiālā pirmizrāde, vienlaikus to sāks
   demonstrēt arī kinoteātros visā Latvijā. Biļetes uz seansiem jau ir iespējams iegādāties
   iepriekšpārdošanā. Filmas veidotāji aicina skatītājus sekot līdzi jaunākajai informācijai
   par īpašajiem pasākumiem kinoteātros, kā arī Patriotu mēnesī novembrī kopā izdzīvot
   Latvijai nozīmīgu stāstu par drosmi, saliedētību un uzvaru.

Filma tapusi studijā KULTFILMA. Režisors un producents ir Dzintars Dreibergs,
operators – Valdis Celmiņš, komponiste – Lolita Ritmanis, māksliniece – Laura Dišlere,
montāžas režisors – Gatis Belogrudovs, skaņu režisors – Aleksandrs Vaicahovskis,
kostīmu māksliniece – Sandra Sila, grima māksliniece – Aija Beata Rjabovska, aktieru
atlases režisore – Gunita Groša, producentes – Marta Romanova-Jēkabsone, Arta
Ģiga, Inga Praņevska. Izplatītājs – “Baltic Content Media”.

Filmas ģenerālsponsors ir veikalu tīkls “DEPO”, sponsors – “Latvijas Mobilais Telefons”,
oficiālais apdrošinātājs – AS “BALTA”. Filmu atbalsta arī banka “Citadele”, ēdināšanas
uzņēmums “LIDO”, AS “Latvijas Finieris”, “Kurbads”, Ieva un Robins Hull (Šveice) un
Latvijas Televīzija. Filmas ražošanu un producēšanu finansē Eiropas Reģionālās
attīstības fonds Latvijas Nacionālā kino centra īstenotā projekta “Latvijas kino industrijas
uzņēmumu izaugsme, veicinot to profesionālo veiktspēju” (Nr.13.1.4.0/22/I/001)
ietvaros. Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku
mazināšanai. Filmas attīstīšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds un ES programma
“Radošā Eiropa MEDIA”.